Maizes ceptuve un veikals “Cēsu maize”
Pašu cepta maize. No speltas kviešiem, griķiem, miežiem, auzām un piedevām. Miltu maisījumi maizes cepšanai. Sarunas ar maiznieku.
Labība bija viena no Livonijas eksportprecēm, ko Hanzas tirgotāji veda uz tālām zemēm, kur graudi nepadevās tik raženi. Kopš neatminamiem laikiem maizei ir īpaša loma mūsu galdā. Siltas maizes smaržā ir kas pirmatnējs un svēts. Ja reiz cilvēks sāk cept maizi, to ir neiespējami pārtraukt. Ieraugu var izaudzēt pats, bet var arī saņemt dāvanā no kāda cepēja. Ieraugs ir kā ģimenes loceklis, tas jāpabaro, ar to jāparunājas, jo tas ir dzīvs. Dabīgais ieraugs katrā vietā iegūst savu raksturu, ietekmējoties no gaisā dzīvojošām baktērijām, saimniekiem un temperatūras. Seko mīklas mīcīšana, raudzēšana daudzu stundu garumā un tad maizes cepšana. Maizi cep trīsarpus stundas 220 ⁰C temperatūrā. Mazliet pirms cepšanas beigām to noziež ar sakultu olu, lai spīdīgāka virsiņa. Cilvēks apēd šķēli tādas maizes, un sāts ir uz ilgāku laiku.
“Cēsu maize” atrodas vecpilsētā, pie Jāņa baznīcas. Tur ik dienas var satikt maizniekmeistaru Agni Elperi, kurš datora tehnoloģijas ir nomainījis pret mīklas abru, dažādu sēkliņu burkām, miltu maisiem un karstu krāsni. Un apmeklētājiem, ar kuriem var aprunāties, parādīt, pastāstīt un iedot nogaršot svaigas maizes šķēli. Agnim patīk zinoši un zinātkāri klienti, kuri iedziļinās un ēd gudri. Sākumā maizi cepis radiem un draugiem, kuri rosinājuši izveidot savu ceptuvi. Cēsīs tas izdevies, saņemot arī pašvaldības atbalstu krāsns iegādei.
Agnis labprāt stāsta par graudaugu vēsturi – mieži ir mūsu senākā labība, arī speltas kvieši, ko tagad diemžēl reti kurš audzē. Bet tieši speltas kvieši ir vērtīgi, “Cēsu maizē” tos izmanto, kaut tie ir salīdzinoši kaprīzāki nekā parastie kvieši. Agnis sadarbojas ar graudaugu audzētājiem no bioloģiskās saimniecības “Kaņepītes”, kur miltus maļ akmens dzirnavās. Ar akmeņiem malšana notiek lēni, kviešu dīglis netiek pakļauts pārāk augstai temperatūrai.
Garda ir arī pilngraudu maize ar kaltētiem tomātiem un olīvām, miežu “Irbes” maize, zaļo griķu maize un saldā plēkšņu kviešu maize ar žāvētām aprikozēm, mandelēm, saulespuķu sēklām un linsēklām. Par speltas kviešu maizes daudzināšanu “Cēsu maize” apbalvota ar kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Cepšanā izmanto pat kailgraudu miežus, auzas un kaņepju sēklas. Maizi cep taisnstūra formās un pārdod, sagrieztu gabalos. Ceptuvē nopērkami arī miltu maisījumi maizes cepšanai, pankūkām un pīrāgiem.
Fotogrāfijas
