Straupes lauku labumu tirdziņš
Straupes zirgu pasts. Earth Market (Zemes tirdziņi). Godīgi audzētas pārtikas tirdzniecība – Labs. Tīrs. Godīgs. Mājražotāji un mazie ražotāji. Zemnieki. Amatnieki.
“Slow Food” ir starptautiska kustība, kas veidota kā pretošanās ātrajai ēdināšanai (Fast Food) un globalizācijas izraisītai ēdienu vienveidībai, vietējo ēdienu izzušanai un cilvēku vienaldzībai pret to, no kurienes ēdiens nācis, kā tas garšo un kādu ietekmi mūsu pārtikas izvēle atstāj uz apkārtējo vidi.
Astrīda Rozīte un Rudīte Vasile ir “Slow Food Straupe” dibinātājas, pirmās Baltijā kļuvušas par “Slow Food” dalībniecēm. Pirms vairākiem gadiem regulārs tirdziņš kā Astrīdas un Rudītes vīzijas piepildījums sāka darboties Straupes zirgu pastā, atdzīvinot seno Hanzas zirgu mīšanas vietu. Zviedru laikos Lielstraupes zirgu pasta stacija un krogs atradās pie stratēģiski nozīmīgā ceļa, kas Rīgu savienoja ar Tērbatu un Pēterburgu.
Viduslaiku tirgus nebija tikai preču maiņas un iegādes vieta – tajā satikās, iepazinās, aprunājās, slēdza darījumus, spēlēja teātri, muzicēja, ēda un dzēra. Tirgū dzīve kūsāja, kur bija tirgus, tur notika apkārtnes attīstība. Arī mūsdienās atdzimst tradīcija tirgū rīkot gadskārtu svētkiem, dažādiem lokāliem notikumiem un tradīcijām veltītus pasākumus. Piedalās amatnieki, mazie ražotāji, mājražotāji, zemnieki, reizēm tirgoties atbrauc visa ģimene.
“Slow Food” zīmols pieprasa, lai tirgotāji paši savas preces būtu audzējuši vai izgatavojuši, par tām zina pastāstīt, ieteikt, kā tās izmantojamas. Viņiem jāsaņem godīga un ieguldītajam darbam atbilstoša samaksa. Tas gan nenozīmē, ka nedrīkst kaulēties un tirgoties, kas bieži izvēršas par jautru sarunu.
Latvijā ir labi dzīvot – visu gadu par demokrātiskām cenām pieejami lauku piena produkti, pašcepta maize un kūkas, mīksti un nobrieduši sieri, augstas kvalitātes gaļa un zivis, garšvielas un garšaugi, vietējā ražojuma pasta, graudi un putraimi. Tirgū var vērot gadalaiku maiņu – pavasarī ienāk pirmie zaļumi, dīgsti, savvaļas augi, salāti un redīsi, stādi un puķes. Drīz seko meža un dārza ogas, Jāņu siers vasaras saulgriežos, mazsālīti gurķi ar savu neatvairāmo smaržu, parādās jaunie kartupeļi, pirmās saknes un sēnes. Vasarā nāk jaunais medus – iecienītākie veidi ir no pļavu ziediem un liepziediem. Rudens jau ir nopietnāks un sātīgāks – saknes, zirņi, pupas, ķirbji, žāvējumi un sālījumi. Piparkūkas un karstvīns parādās mēnesi pirms Ziemassvētkiem.
Allaž dabūjams alus, vīns, sidrs un stiprāki dzērieni. Ziemassvētkiem vajadzīgs cūkas šņukurs un deviņi citi ēdieni. Zirņi Vecā gada pavadīšanai un zivis Jaunā gada sagaidīšanai. Pankūkas un pīrāgi Meteņos. Tad jau atkal pavasaris ir klāt. Visu gadu nopērkami amatnieku darinājumi – kalēju un podnieku veikums, koka karotes, rakstaini cimdi, kurus adīt pie mums brauc mācīties pat no Japānas, un vēl daudz citu interesantu lietu.