Kaņepju saimniecība “Adzelvieši”
Kaņepju ceļš no lauka līdz galdam. Ekskursija un degustācija. Stāsti un tautas dziesmas.
Kaņepes Latvijā ir audzētas gadu tūkstošiem. Sīkajās sēkliņās slēpjas daudz vitāla spēka, siltas smaržas, stipras garšas un sāta. Kaņepju ceļu no lauka līdz galdam var labi iepazīt lauku saimniecībā “Adzelvieši” netālu no Burtnieku ezera. Jānis Grīnbergs kopā ar sievu Dzidru un dēla ģimeni apstrādā auglīgo zemi, audzē brangas kaņepes un dārzeņus, kopj bites un gaida ciemiņus.
Ticējums vēsta: kaņepes jāsēj naktī, lai putni nenoskatās un neizlasa sēklas no zemes. Tiesa, putniem tās ļoti garšo. Pēc novākšanas sēklas maigi grauzdē, līdz tās sāk patīkami smaržot. Agrākos gadsimtos, Livonijas laikā, kaņepes grūda piestā. Mūsdienās tās samaļ ar mašīnu, ieregulējot, cik smalku malumu vēlas. “Adzelviešos” izšķir rupjāka un smalkāka maluma kaņepes. Trešais veids ir placināšana, tad sēkliņas ir gaišākas un vieglākas, jo neizdalās tik daudz eļļas.
No smalkā maluma gatavo biezo, smērējamo staku, rupjāko malumu var kaisīt uz maizītes ar biezpienu. Placinātās, ko mīlīgi iesaukuši par kaņepju sēklu kripatiņām, maizes cepēji labprāt pievienojot dažādu sēkliņu maisījumam, ko pēc tam iejaucot maizes mīklā.
Kā tad garšo kaņepes? Mazliet riekstaini un stipri. Saimniece svaigi spiestu kaņepju eļļu labprāt lieto salātu aizdaram. Gataviem salātiem papildu pārkaisa placinātās kripatiņas. Kaņepes labi garšo ar kūpinātu speķi. Viduslaikos mazās sēkliņas bija ļoti vērtīgas, taupības dēļ tās jauca ar cūku taukiem vai sviestu.
Pat saldēdiens “Adzelviešos” ir ar kaņepēm, maizīti un svaigu bišu medu. Nogaršot var sadarbībā ar “Adzelviešiem” Saldū un Skrīveros ražotās konfektes “Gotiņa” un Trikātas šokolādi ar kraukšķīgajām kaņepju sēkliņām.
“Adzelvieši” uzņem tūristu grupas, ekskursija ilgst apmēram pusotras stundas, tās laikā var iepazīt seno saimniecību, redzēt un dzirdēt visu par kaņepēm un, protams, nogaršot dažādos labumus. Cilvēki sagādā pārsteigumu ģimenei vai draugiem, jubilejā uzdāvinot braucienu uz “Atdzelviešiem”. Saimniecei Dzidrai tīk norunāt dažu labu tautas dziesmu par kaņepēm, lai savs prieks ir ne tikai miesai, bet arī garam.
Fotogrāfijas
