Sestdien, 12. oktobrī, Simjūda tirgū, kas risināsies no plkst. 9.00 līdz 16.00 Valmieras vecpilsētā, ielās un laukumos, pie Hanzas sienas varēs satikt arī gardēžu ceļa “Livonijas garša” viesmīlības pieturvietu saimniekus. Šie tirgotāji būs īpaši kuplā skaitā, turpinot daudzināt Latvijas un Igaunijas tūrisma zīmolu ar senatnīgo nosaukumu “Livonijas garša”.
Simjūda tirgus Valmierā sendienās bija lielākais tirgus Ziemeļvidzemē pirms ziemas. Tur andelējās, brangi iepirkās, tikās un lustējās gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis – saimnieki, kalpi un gani. Ikviens varēja iegādāties preces no visas Vidzemes un Piejūras. Atdzīvinot kādreizējo viduslaiku tirgus godību, īpaši izveidotā zonā būs sastopami gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji no Vidzemes, Kurzemes un pat kaimiņiem – Igaunijas.
Viduslaikos tirgū preču piedāvājums bija bagātīgs. Tur varēja iegādāties ne tikai ierastas dabas veltes, bet arī iepazīt jaunus produktus un garšvielas, uzzināt kādu jaunu recepti izmēģināšanai mājās. Šoreiz arī tā būs. Par to būs parūpējušies projektā “Livonijas garša” iesaistījušies viesmīlības pieturvietu saimnieki un šīs tirgus daļas organizētāji – Valmiermuižas kultūras biedrība.
Tirgotāju galdi būs pilni arī ar viduslaiku Livonijā nopērkamiem labumiem: kūpinājumiem un žāvējumiem, maizi, govs un kazas piena sieriem, dažādu putnu olām, medu, kaņepēm, dārzu un mežu veltēm. Būs dažādas ogas, ķiploki un to produkti, sukādes, ievārījumi, sulas un brūvējumi – vīni, sidrs un kreptīgi uzlējumi. Bagātīgo piedāvājumu papildinās arī jaunmodīgas ēdamlietas, kuras viduslaiku valmierietim liktu brīnīties – dārzeņu čipsi, tomāti, bioloģiskās želejas konfektes un citi mūsdienīgu garšu meistarstiķi.
Simjūda tirgū Livonijas garšas cels galdā šādas viesmīlības pieturvietas: zemnieku saimniecības “Adzelvieši”, “Birznieki”, “Buliņi”, “Indrāni”, “Jaunkalēji”, “Mežvijas”, “Skujas” un “Stūri”, uzņēmumi “Burkānciems”, “Dabas auglis”, “Latvijas Ķiploks”, “Linarium Cannabinum”, “Olalā!” un “Tāldimdi”, ražotne “Lielkalni”, Rožkalnu mājas maize no Straupes, Rūjienas amatnieku biedrība “Rūzele”, vīna darītavas “Matilde” un “Līgatnes vīna darītava”, sidra darītava “Abuls”, stipro dzērienu darītava “Veselības laboratorija” un daudzi citi.
Viduslaikos pazina arī uz vietas audzētas vai ievestas garšvielas – piļu, muižu un pilsētnieku ķēķos zināja un lietoja piparus, ingveru, pētersīļus, mārrutkus, sīpolus, ķiplokus, safrānu, kanēli un daudz ko citu. Lai senās zintes par garšaugiem un garšvielām aizceļotu tautās, kā arī mudinātu izzināt receptes no senām pavārgrāmatām, tai skaitā “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” (1795), pie “Livonijas garša” tirgotājiem ikviens varēs atrast recepšu krājumus līdzņemšanai.
Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots “Interreg Estonia-Latvia” programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums – 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake@vidzeme.lv, www.vidzeme.lv.
